Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaiste daudzdzīvokļu māju siltināšanai

 

 Daudzdzīvokļu māju renovācija ļauj paaugstināt mājas energoefektivitāti un samazināt apkures izmaksas, kā arī paildzināt tās ekspluatācijas laiku. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji lielu daļa no rēķina summas maksā nevis par savām ērtībām un komfortu, bet gan par apkārtējās pasaules telpas apsildīšanu. Nosiltināto ēku dzīvokļu īpašnieki maksā par 30-50% mazāk kā nenosiltinātu ēku iemītnieki.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka pilnīgi visu padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes līmenis ir pilnībā neatbilstošs modernajai ekonomikai. Tādu māju Latvijā ir vairāk nekā 10 000, un tajās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Kopš 2009.gada daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja renovēt savu māju ar būtisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Kopējais līdzfinansējuma apmērs sasniedz 50%, bet, ja 10% no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas personas statuss, tad - 60% no kopējās mājas renovācijas summas.

 

 SIA"TexiT" piedāvā sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai. Dokumentu paketē ietilpst:

• Aizpildīta projekta iesnieguma veidlapa.
• Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols/-i, kurā ir iekļauts lēmums par dzīvojamās mājas renovāciju, norādītas renovācijas darbu izmaksas un pilnvarotā persona, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu un veikt citas ar finansējuma saņemšanu saistītas darbības.
• Pilnvarojuma līgums.
• Dzīvojamās mājas energoaudita pārskats.
• Būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem vienkāršotas renovācijas gadījumā.
• Būves tehniskās apsekošanas atzinums.
• Būvniecības izmaksu tāme.
• Izziņa no kredītiestādes par aizdevuma piešķiršanu.

 

Jautājumi un atbildes par ēku siltināšanu

 

Visbiežāk interesējošie jautājumi par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu un to finansēšanas iespējām, kas saistīti ar Eiropas Savienības struktūrfondu programmas "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" līdzfinansējuma piesaisti.

 

 Cik daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ir jāpiekrīt siltināšanas darbiem, lai to varētu veikt?.

Daudzdzīvokļu mājas siltināšanai jāpiekrīt vairāk kā 1/2 daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku, tad šis lēmums ir saistošs arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas ir pret mājas siltināšanas darbiem.

 

 Kādi būs galvenie ieguvumi no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanas un renovācijas?.

Galvenie ieguvumi kvalitatīvi veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanu būs šādi:

• Būtiski samazinās apkures izmaksas.
• Tiek uzlabots ēkas vizuālais izskats.
• Tiek uzlabots mikroklimats telpās.
• Ievērojami palielinās dzīvokļa vērtība.

 

Cik izmaksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšana un renovācija?.

Viss ir atkarīgas no konkrētās daudzdzīvokļu mājas un tās apkures sistēmas tehniskā stāvokļa. Kopējās izmaksas svārstās diezgan lielās cenu robežās. Ja Jūsu mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums ir nolēmis veikt siltināšanas un renovācijas darbus, tad mūsu speciālisti aizbrauks pie Jums, apsekos māju (jumta, sienu, siltumtrases u.c. ēkas elementu stāvokli) un izstrādās detalizētu izmaksu tāmi BEZ MAKSAS.

 

Vai nosiltinot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar ES līdzfinansējumu, kopējie ikmēneša maksājumi palielināsies?.

Ņemot vērā mūsu un citu nosiltināto ēku pieredzi, maksājumi par kredītu un apkuri nav lielāki kā iepriekš tika maksāts tikai par apkuri nenosiltinātā mājā. Gluži pretēji, nosiltinātā ēkā kopējie ikmēneša maksājumi samazinās, jo ietaupījums uz apkures rēķina ir lielāks kā kredīta ikmēneša maksājums.

 

Kādus jautājumus var izskatīt, dzīvokļu īpašnieki, rīkotajās kopsapulcēs?

Pamatojoties uz likumu "Par dzīvokļa īpašumu", dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi lemt par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tajā skaitā arī par mājas siltināšanu un renovācijas veikšanu. Daudzdzīvokļu mājās kopīpašums ir tas, kas nepieder kādam konkrētam īpašniekam, piemēram, kāpņu telpas, bēniņi, jumts, pamati, ārsienas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki drīkst pieņemt lēmumus tikai par to, kas attiecas uz mājas kopīpašuma daļu. Tajā nedrīkst pieņemt lēmumus par konkrētam īpašniekam piederošu dzīvokli vai īpašumu.

 

Kādiem kritērijiem ir jāatbilst daudzdzīvokļu mājai, lai tās dzīvokļu īpašnieki varētu pieteikties ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai mājas siltināšanai un renovācijai?

ES struktūrfondu līdzfinansējums tiek piešķirts daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kuras:

• ir nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1944. līdz 1993.gadam (2010.gada pavasarī LIAA plāno šīs robežas atcelt pavisam)
• ir sadalītas dzīvokļu īpašumos un vienam īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita (neattiecas uz valsts un pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļu īpašumiem)
• iedzīvotāju parādsaistības nepārsniedz 15% (iepriekšējo 12 mēnešu periodā)
• esošā neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25% no dzīvojamo telpu kopējās platības
• atrodas pašvaldībā, kurā ir vismaz 2000 iedzīvotāju.
•   

Cik lielu ES struktūrfondu līdzfinansējumu var saņemt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai?

Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējums – ne vairāk kā 35 lati uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības m2. Dzīvokļu īpašnieki no kopējām attiecināmajām izmaksām var atgūt 50%, bet, ja 10% no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas personas statuss, tad - 60%. Maksimāli iespējamais finansējums ir 100 000 Ls.

 

Bankā ņemot kredītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanai un renovācijai tiek ieķīlāts dzīvoklis?

Bankai piešķirot kredītu dzīvojamās mājas siltināšanai kā nodrošinājums netiek prasīta neviena dzīvokļa ieķīlāšana. Par nodrošinājumu kalpo dzīvojamās mājas nākotnes naudas plūsma no palielinātiem apsaimniekošanas maksājumiem. Pirms kredīta izsniegšanas bankas darbinieki analizēs dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanas maksājumu parādus.

 

Ko darīt, ja mūsu mājas apsaimniekotājs noraida vai neizrāda pretimnākšanu iedzīvotāju vēlmei siltināt māju?

Šajā gadījumā pašiem iedzīvotājiem ir jāsameklē uzņēmums, kurš palīdzēs sakārtot visas formalitātes, lai varētu veikt daudzdzīvokļu mājas siltināšanu. Būtu nepieciešams izveidot savas ēkas apsaimniekošanas biedrību, lai visus lēmumus varētu pieņemt dzīvokļu īpašnieki nevis apsaimniekotājs. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir iespējams lemt par apsaimniekotāja nomaiņu, ja par to ir nobalsojuši vairāk kā 50% dzīvokļu īpašnieku. Daudzdzīvokļu mājas siltināšana un renovācija ir sarežģītu procesu kopums, tādēļ būtu ieteicams izmantot profesionāla uzņēmuma pakalpojumus.

 

Mēs gribētu veikt mūsu mājas siltināšanu, bet daļa dzīvokļu īpašnieku ir pret šiem darbiem, kā viņus varam pārliecināt, ka siltināšana ir efektīvs risinājums?

Tādā gadījumā Jums ir jāsazinās ar mūsu speciālistiem un viņi palīdzēs Jums rast risinājumu konkrētajā gadījumā. Iepazīstoties ar Jūsu ēkas iepriekšējo sezonu apkures rēķiniem un apsekojot māju dabā, ir iespējams veikt aptuvenus aprēķinus par ēkas siltināšanas pasākumu lietderību un kopējo izmaksu summu.

 

Cik izmaksā sagatavot projekta dokumentāciju un cik ilgā laikā to var izdarīt?

Visas nepieciešamās projekta dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana LIAA mūsu uzņēmumā izmaksā aptuveni 800 – 1200 Ls bez PVN, tomēr jāatzīmē, ka 50% no šīs summas tiek segti ar ES līdzfinansējuma palīdzību. Visas dokumentācijas sagatavošana ilgst aptuveni 2 mēnešus.

 

Kad beidzas iesniegumu pieņemšana uz ES struktūrfondu programmu "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"?

Pieteikšanās termiņš šajā programmā nav noteikts, finansējumu būs iespējams saņemt līdz beigsies visa šī projekta ietvaros paredzētā naudas summa. Skatoties pēc projektu iesniegšanas aktivitātes var secināt, ka finansējumam vajadzētu pietikt visam 2011.gadam.

 

Kāpēc siltinot daudzdzīvokļu māju ir jāveic ēkas energoaudits?

Ēkas energoaudits ir nepieciešams, lai noteiktu tās darbības, kuras būs jāveic, lai iegūtu maksimālu siltuma ekonomiju un minimālus siltuma zudumus. Ņemot vērā energoauditora ieteikumus, tiek veikts ekonomiskais aprēķins, kurā siltināšanas izmaksas tiek salīdzinātas ar plānoto siltuma ekonomiju pēc ēkas nosiltināšanas.

 

Vai energoauditu var veikt tikai ziemā?

Energoauditu var jebkurā gada laikā, tā veikšana nav atkarīga no āra gaisa temperatūras. Bet termogrāfija ir veicama tādos laika apstākļos, kad iekštelpu un āra gaisa temperatūru starpība ir vismaz 10°C. Vēlams, lai nav nokrišņi un stiprs, brāzmains vējš, kā arī, lai ēkas sienas ir "atpūtušās" no saules starojuma. Tādēļ termogrāfiju bieži veic vēlās vakara, nakts vai agrās rīta stundās.

Lai veiktu energoauditu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iemītniekiem būtu jāsniedz sekojošā informācija:

• ēkas inventarizācijas lieta (kopija)
• informācija par enerģijas patēriņu pēdējos piecos gados
• informācija par apkures sezonas ilgumu pēdējos piecos gados
• informāciju par gaisa to iekštelpās apkures sezonas laikā

 

 Ar ko atšķiras energoaudits no termoaudita?

Energoaudita rezultātā Jūs iegūsiet ēkas energoefektivitātes sertifikātu, kurā būs atspoguļota pilna informācija par ēkas enerģijas patēriņu, kā arī ieteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai un kādu efektu būtu iespējams panākt ar konkrētiem pasākumiem. Termoaudits ir ēku un būvju termogrāfiskā apskate, kurā tiek noteiktas siltuma zuduma vietas. Parasti termoaudits ir daļa no energoaudita.

 

Kas ir mājas tehniskā apsekošana?

Tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Tehniskās apsekošanas pamats ir būves vispārīga vizuālā apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Apsekojot būves, ievēro Latvijas būvnormatīvus un Latvijas nacionālo standartu prasības. Tehniskās apsekošanas uzdevumā norāda objektā veicamo apsekošanas darbu apjomu un, ja nepieciešams, to detalizācijas pakāpi, kā arī apsekošanas gaitā izstrādātos teksta, grafiskos, fotofiksācijas un citus materiālus.

 

Vai ziemā drīkst veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanas un renovācijas darbus?

Ziemas periodā nav ieteicams veikt jebkādus āra darbus, kas saistīti ar apmetuma, betonēšanas vai krāsošanas darbiem. Lai gan mūsdienās ir dažādas piedevas un saistvielas maisījumiem, tomēr lai kvalitatīvi veiktu visus nepieciešamos darbus būtu ieteicams to darīt, kad āra gaisa temperatūra ir nostabilizējusies virs +5°C.

 

Vai ES struktūrfondu projekta "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros var nomainīt vecos koka logus pret jauniem pakešu logiem?

Logu nomaiņa pat ir kā prasība ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Līdz ar to visus vecos koka logus drīkst un vajag nomainīt pret jauniem PVC pakešu logiem. Vienīgi to dzīvokļu īpašnieki, kuriem tiek nomainīti logi, par logu nomaiņu maksā paši, logu nomaiņas summu pieskaitot ikmēneša kredīta maksājumam. Līdz ar to dzīvokļu īpašniekus, kam logi ir nomainīti jau agrāk, citu dzīvokļu logu nomaiņa neietekmē.

 

Vai ES struktūrfondu projekta ietvaros drīkst nomainīt veco jumta segumu, izremontēt kāpņu telpas un nomainīt ārdurvis?

Parasti veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanu un renovāciju tiek nomainīts gan vecais jumta segums, gan ārdurvis tiek nomainītas, jo tas tieši ietekmē ēkas energoefektivitāti. Kāpņu telpas remonta darbiem pastāv vairāki ierobežojumi, bet to arī ir iespējams izdarīt projekta ietvaros.